| | | | AU PAIR IN THE USA CAMP USA TRAINEE IN THE USA INTERNSHIPS IN THE USA WORK AND TRAVEL IN THE USA
Galvaspilsēta Vašingtona Platība 9372610 kv.km Iedzīvotāji 255 200 000 Oficiālā valoda angļu Politiska sistēma daudzpartiju demokrātija Naudas vienība ASV dolārs
Mazāk nekā 400 gados ASV no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV veido 50 štati, ieskaitot Aļasku tālu ziemeļos un Havaju salas Klusajā okeānā. Valsts austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā plašāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Bagātīgie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Mūsdienās amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.
Amerikas iedzīvotāji ASV dzīvo daudzu etnisku grupu un rasu cilvēki. Vairākums iedzīvotāju ir to imigrantu pēcteči, kas ieceļojuši no citām pasaules daļām, arī no Āzijas un Eiropas. Daudz ir afroamerikāņu, kuru priekšteči kā vergi tika ievesti darbam plantācijās no Āfrikas 17. gs., 18. gs. un 19. gs. sākumā. Mūsdienās aizvien straujāk palielinās aziātu, afroamerikāņu un spāniski runājošo iedzīvotāju skaits. Prognozē, ka līdz 2050. gadam šīs iedzīvotāju grupas veidos vairāk nekā pusi no visiem ASV iedzīvotājiem.
ASV karogs Zvaigznes ASV karogā simbolizē 50 štatus, bet 13 svītras - pirmos ASV štatus austrumu piekrastē. Līdz neatkarības pasludināšanai 1776. g. tā bija britu kolonija. Mūsdienās katram štatam ir savi likumi, bet štatus pārvalda nacionālā valdība, kas atrodas Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā.
Pasaules līdervalstis ASV ir bagātākā valsts pasaulē. Tā ieņem līderpozīcijas dzelzs, tērauda, kokmateriālu, elektronisko izstrādājumu ražošanā, automobiļu un lidmašīnu būvē. Šīs nozares nodrošina ar darbu lielu skaitu cilvēku, turklāt sievietes veido gandrīz pusi no valsts darbaspēka.
Dzīve pilsētās Pāri par 75 % amerikāņu dzīvo pilsētās un to priekšpilsētās. Vairākums iedzīvotāju mīt privātmājās un uz darbu pilsētā brauc ar automobili. Lielākā pilsēta, ar 8 miljoniem iedzīvotāju, ir Ņujorka, tai seko Losandželosa un Čikāga. Daudzās pilsētās ir saplūduši cilvēki no dažādām pasaules malām. Nereti katras tautas cilvēki cenšas apmesties uz dzīvi kādā noteiktā pilsētas rajonā, kuru attiecīgi nosauc par Mazo Itāliju vai Ķīnas kvartālu.
Nacionālie parki ASV ir vairāk nekā 350 nacionālo parku, kuri kopumā aptver lielu teritoriju ar gleznainām dabas ainavām. Jeloustonas nacionālais parks, kas atrodas Vaiomingas un Montānas štatā, izveidots 1872. g. un ir vecākais parks. Jeloustonā savvaļā mīt bizoni, aļņi, antilopes, grizli lāči, brieži.
Beisbols Beisbols ir ASV nacionālā sporta spēle. Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika Ņūdžersijā 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876 g., un tagad beisbols kļuvis par populārāko un aizraujošāko sporta spēli. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.
Amerikāņu kultūra Amerikāņu kultūras ietekme ir redzama visur pasaulē. Gan tās ātrie uzkožamie -hotdogi, hamburgeri un bezalkoholiskie dzērieni , gan kinofilmu un televīzijas šovu personāži ir atpazīstami no Berlīnes līdz Pekinai. Šajās ASV lielrūpniecības nozarēs ir ieguldīts miljoniem dolāru, un tām ir liela nozīme valsts ekonomikā.
Pirmie amerikāņi Amerikas pirmiedzīvotāju šobrīd ir mazāk nekā l % no visiem iedzīvotājiem. Kopš eiropiešu ierašanās 16. gs. indiāņi ir ierauti ilgā un grūtā cīņā par savām zemēm. Par spīti tam, viņi ir saglabājuši daudzas savas tradīcijas un valodu. Pašlaik apmēram piektā dala indiāņu dzīvo rezervācijās - teritorijā, ko viņiem piešķīrusi ASV valdība. | | |
| |